Traktors

Ceļš atduras zemes uzbērumā, un, kad apgriežam mašīnu, mūs sagaida zīme par ātruma ierobežojumiem Latvijā. Sasodīts, esam Lietuvā. Melnajā naktī izkaisītās traktoru gaismas izskatās visas vienādas, amerikāņu brīnums Challenger no mūsu acīm ir pazudis. Brauciens lūkoties Latvijas jaudīgāko lauksaimniecības tehniku uz brīdi iebuksējis nakts melnumā.

Tehnikas parādē, kā daudzi jau paspējuši nodēvēt lauksaimnieku protestus šī gada janvārī, Challenger jeb Izaicinājums nepiedalījās. Posts, cik daudz degvielas aizietu, lai ar 23 tonnas smago mašīnu aizbrauktu līdz Rīgai. Tādēļ zemnieku nemierus tā pārlaidusi savā darbavietā — Bauskas rajona Gailīšu pagastā, izrotāta ar Ziemassvētku lampiņām. Tā saimniecībā Uzvara — lauks ir sena paraža, vēl padomju laikos pie kolhoza Uzvara galvenā kantora rotāti vecie Kirovec K700, nu amerikāņu Challenger. Ciematā vēl arvien daloties domas, no kura traktora sanāk smukāka eglīte, saka Armands Štraumanis.

Mēs Armandu ātri nokristām par brigadieri, lai gan patiesībā viņš šeit ir galvenais inženieris. Armands tūdaļ iepazīstina ar komandu — Mihailu un Rolandu, viņi ir mehanizatori jeb traktoristi un strādā divās maiņās.
Celta uz bijušā kolhoza pamatiem, saimniecība Uzvara — lauks gadā apstrādā ap 6000 hektāru, sēj kviešus, miežus un rapsi. Latvijā ir grūti atrast prāvāku saimniecību, kas piederētu vienam cilvēkam. Uzņēmuma šefs Arnis Vējš ir lielākais saimniekotājs Zemgalē. Runā, ka arī prātīgākais. Nopelnīto liek atpakaļ un tehniku pērk nevis tāpēc, lai kaimiņam izrādītos, bet tāpēc, ka saredz labu atdevi. Karjeru Uzvarā veidojis no pašas apakšas, sākdams kā iecirkņa agronoms, un 90.gados kļuvis par īpašnieku. Arnis sauc zemniekus, kam ārkārtīgi jaudīgi aparāti tiekot kustināti tikai piecas dienas gadā.

Ar Challenger ir citādi. Nesezonā tas stāv pie galvenā kantora, izrotāts ar Ziemassvētku spuldzītēm, toties piecus mēnešus no jūlija līdz novembrim (plus vēl pāris nedēļu pavasarī) traktors strādā divās maiņās dienu un nakti. Kad piekabina astoņus metrus plato Horsch, tas sagatavo augsni sējai — plaukstas dziļumā uzirdina un pēcāk ar riteņiem pats pieblietē. Kad uzliek sējmašīnu, sasēj rapsi — nevis rindiņās kā parasti, bet pamīšus, lai ceram ir vairāk vietas, kur sakuplot.

Gribēja citu

Jaudīgākais Latvijas traktors pie saviem saimniekiem nonāca pirms diviem gadiem, kad tie meklēja papildspēkus tehnikas parkam. “Vispār tam bija jābūt jubilejas fentam (vācu firmas Fendt traktors) — melnā krāsā, ar hromētu izpūtēju, speciāliem diskiem, vārdu sakot, uztūnētam. Sasēdām pie viena galda ar lietuviešu tehnikas piegādātājiem un teicām, ka gribam tādu, kam varētu pieāķēt arī piecus metrus platu horšu. Leiši rēķina zirgu un jaudas attiecības un atzīst, ka sanāk tomēr tikai četri metri. Mēs sakām, būs par šauru. Viņi atkal — velns, nu nav mums citu traktoru, kas varētu to pavilkt, ja nu vienīgi tas amerikāņu, ar kāpurķēdēm. Parēķinājām, līdz teicām — labi, ņemsim,” stāsta inženieris Armands. Kāpurķēdes sadārdzina traktoru, toties tā atbalsta virsmas laukums ir krietni lielāks, tādēļ buksēšana ir mazāka. Noskatītais Fendt maksājis 140 tūkstošu eiro, bet Challenger kopā ar visu piekabināmo agregātu — 300 tūkstošu.

Tomēr ekonomija ir acīmredzama. Vispirms jau šī tehnoloģija pēc zemes uzirdināšanas ļauj to neblietēt. Tātad atkrīt darbs vecajiem kiroveciem, kas pēc aršanas parasti lauku pārbrauca vēlreiz. Arī ātrums svarīgs — parasti traktors četru metru arklu velk ar 8 km/h, bet Challenger savu septiņus metrus plato ierīci — ar 18 km/h. Visbeidzot — cilvēki. Sešu vietā vienā maiņā nu strādā divi, sarēķina Armands.

Mājās pirms Panorāmas

Traktorista darbadiena ilgst 12 stundu katru dienu, bez brīvdienām. “Tā mēs te, laukos, strādājam. Viņi [pamādams uz Challenger vadītāja vietu] man reizēm arī naktīs zvana,” saka Armands. Ar gudru ziņu Rolands ielikts nakts maiņā, bet Mihails, kam šī ir tikai trešā diena uz čelendžera, strādā no astoņiem rītā līdz astoņiem vakarā. “Bet tas nenozīmē, ka varu mierīgi gulēt. Vakar naktī, piemēram, nolūza hidrauliskais cilindrs. Nu ko, teicu, lai āķē nost agregātu un brauc mājās gulēt. Bet pats šorīt uz Rīgu pēc detaļām.” Miša piebilst, ka pats Rīgā desmit gadu neesot bijis. Visu, ko vajag, varot dabūt Bauskā, bet hidraulisko tērpu viņa hobijam — makšķerēšanai ar harpūnu — no Rīgas atvedis radinieks. Vasarā un rudenī gan brīvā laika nesanāk nemaz. “Un ļoti labi, ka tā — atnāc mājās uz Panorāmu, ne tev bērniem jāpalīdz mācīties, ne kā,” smejas Jānis, kas strādā blakus. Fendt ir piekabināts mēslotājs.

Čelendžers stūrē pats. Uz jumta tam ir antena, un tas vadās pēc septiņiem GPS signāliem. Traktors kustas precīzi, tieši paralēli uzartajai līnijai. Mehanizatoram atliek tikai “izņemt” galus un taisnajos gabalos aktivizēt automātisko stūrēšanu. “Grāmatu var lasīt? Kāpēc ne! Ir traktori, kam vispār cilvēks nav vajadzīgs, bet tie pagaidām vēl eksperimentu līmenī,” spriež Armands. Dažkārt gan GPS signālam mežs patraucē, un tad mehanizatoram jāpieliek roka arī taisnajā gabalā, ieliekot traktoru atpakaļ vietā. Jānis saka, ka reizēm navigācijai traucē mūzika, bet viņu tas neuztrauc, jo tīri labi ir pabraukt klusumā. “Protams, nav skaļi. Šī taču ir pavisam cita tehnika nekā pirms 20 gadiem. Oi, kādi mēs toreiz melni kāpām ārā, pazīt nevarēja! A tagad — kur nu vēl lepnāk, kondicionētājs, navigācija, mūzika,” uzskaita Jānis. Galvenais, ar ko Eiropas Savienības tehnika atšķiras no Padomju Savienības traktoriem, ir datorizētā vadība. Vairs nav ne trosīšu, ne kloķīšu, to vietā ir boksi un epromi, mehanizatori smejas. Skatiens atduras pret Mišas baltajām čībām. Jā, re, kur tā ir, Eiropa — komforts un ērtības.

Miša nav liels runātājs, tikai atzīst, ka vienīgais, pie kā bijis grūti pirmajā dienā pierast, ir gāzes pedālis. Kad to atlaiž pilnībā, traktors iet pilnā ātrumā. “Lai kāja nenogurst.”

Zūd zona, zūd traktors

Lauks, kuru šodien apstrādā ar čelendžeru, ir pie pašas leišmales. 140 hektāru, kas jāsagatavo ziemas miežu sēšanai. Tā ir Latvijas maizes klēts, un izskatās, ka arī Lietuvas, spriežot pēc tā, cik daudzi rūcina pie pamales.

Astoņos vakarā, kad Miša savu darbu beidz, bet Rolands sāk, puiši salej pilnu bāku — tonnu un 200 litru, ar ko pietiks tuvākajām 12 darba stundām. Seko pīppauze un kaitēšanās. “Labi gan, ka beidzot kāda pilsētniece! Vietējām visām jau tik dakša pār muguru!” Izsmejamies, aizbraucam uz 20 kilometru attālo Bausku pēc kafijas un, kad atgriežamies uz nakts foto, Latvijas jaudīgāko traktoru jau esam pazaudējuši. Arī Rolanda telefons pierobežā ir pazaudējis zonu. Tā tomēr tiek noķerta, un Rolands apsola ieslēgt oranžo bākuguni uz jumta. Līdz astoņiem rītā viņam jāiespēj savi 70 hektāri uzirdināt. “Ko te tik ilgi? Tāpat taču tikai vienu bildi ieliks.”

Ap četriem pieciem naktī ir visgrūtāk, viņš saka. Tad Rolands aptur traktoru un stundas ceturksni nosnaužas. Miegs ir vienīgais nakts mīnuss, citādi jau esot interesanti. Nāk mežacūkas, jenoti, pa kādai stirnai. Jaunās lapsas amerikāņu milzi izaicina — ieguļas vagā un, kad čelendžers jau pavisam klāt, bēg prom.

Katrā zemnieku saimniecībā var pienākt brīdis, kad jālemj, ko darīt, jo vecais darba biedrs traktors vairs nespēj veikt savas funkcijas.

Iespējas, protams, var būt vairākas. Viena – tas jāremontē, jāsaved kārtībā, atjaunojot darba sparu. Šī iespēja daudziem zemniekiem labi zināma, jo ne vienu gadu vien pamīšus traktors remontēts un ar to strādāts.

Taču var gadīties, ka jāiegulda daudz darba un prāvi līdzekļi, lai veco vilcēju sagatavotu jaunajai darbu sezonai. Turklāt, pats galvenais, nav pārliecības, vai būs sagatavots drošs darba palīgs, vai tas nepievils pašā darbu karstumā un vai tā uzturēšana darba kārtībā neprasīs pārlieku daudz laika un līdzekļu.

Tātad jādomā par jauna traktora iegādi. Protams, tagad Latvijā bez grūtībām var iegādāties visdažādāko firmu un modifikāciju jaunus traktorus. Vienīgi jaunu traktoru cenas, īpaši Rietumu firmu ražojumiem, ir krietni augstas. Daudziem zemniekiem, kam ir ierobežota rocība, viena no iespējām, kā iegūt savai saimniecībai drošu vilcēju, ir pirkt lētu lietotu traktoru.

Tomēr Latvijā lietoto traktoru tirgus ir vēl samērā neliels un neorganizēts. Visvairāk tiek piedāvāti mazāk vai vairāk nolietoti NVS valstīs ražoti traktori. Vecajās Eiropas Savienības valstīs tirdzniecība ar lietotu lauksaimniecības tehniku, arī traktoriem, ir organizēta un plaša. Tā, piemēram, Vācijā no visiem traktoriem, kas gada laikā maina īpašnieku, apmēram trīs ceturtdaļas ir lietotie traktori. Tikai pēdējos gados ar lietotu traktoru tirdzniecību arī pie mums plašāk sāk nodarboties dažas lauksaimniecības tehnikas izplatītājfirmas.

Nopirkt labu lietotu traktoru ir krietni sarežģītāk, un tas ir lielāks risks, nekā iegādāties no dīlera jaunu traktoru ar noteiktu garantiju. Lai pirkums būtu veiksmīgs, der zināt dažas tirgus īpatnības.

Vispirms rūpīgi jāapsver un jāpamato traktora pirkšanas nepieciešamība un tā darbības joma. Zinot saimniecības darba īpatnības un lauksaimniecības mašīnas, ar kurām traktoram būs jāstrādā, jāpieņem lēmums par vilcēja jaudu, aprīkojumu un citām prasībām.

Izvēloties traktoru, varbūt der ņemt vērā vācu fermeru uzskatu, ka saimniecībā labāk viens lietots, bet spēcīgs traktors, nevis jauns, bet mazjaudīgs.

Lietotu traktoru raksturo tā cena

Lietoto traktoru cenu nosaka to marka un modifikācija, vecums un tehniskais stāvoklis. Lietota traktora cenu orientējoši var noteikt pēc tā sākotnējās, t. i., jauna traktora, cenas krituma nostrādātajos gados. Rietumvalstu speciālajos lauksaimniecības žurnālos un internetā regulāri tiek publicēts cenu pazeminājuma procents, kas noteikts dažādu marku un modeļu traktoriem pēc to vecuma. Piecus gadus veciem vidējas jaudas 60–70 Zs traktoriem sākumcenas pazeminājums ir apmēram 50–60%. Lielākas jaudas traktoriem cenu pazeminājuma procents ir mazāks, apmēram 25–30%. Tālākais lietotu traktoru cenas pazeminājums ir vidēji 3–4% gadā.

Ja lietotu traktoru pērkat no ražotājfirmas oficiālā pārstāvja (dīlera), risks iegādāties to bojātu ir daudz mazāks. Firmu piedāvātie ievestie lietotie traktori parasti ir rūpīgi remontēti, un firmas tiem paredz zināmu garantijas laiku. Taču šiem traktoriem cenas ir augstākas. Ja lietoto traktoru pārdod dīleris, kurš to iegādājies, apmainot pret jaunu traktoru, tā tehniskais stāvoklis var būt dažāds. Tomēr arī šos traktorus dīleri cenšas sagatavot pārdošanai, novēršot vismaz nopietnākos bojājumus. Protams, arī tas iespaido cenu. Ja lietoto traktoru pērkat tieši no īpašnieka, vajadzētu uzzināt tā pārdošanas pamatojumu, darba vidi un apstākļus, kādos ar to strādāts.

Īpaši svarīgi ir pārbaudīt piedāvātā traktora tehnisko stāvokli.

Ar traktora tehniskā stāvokļa pārbaudi un vērtēšanu nedrīkst steigties, pamatīgi pārlūkojami visi tā galvenie agregāti un mezgli.

Sākot traktora apskati, svarīgi noteikt, vai traktors speciāli sagatavots pārdošanai: pārkrāsots, atsevišķas detaļas nomainītas utt. Šāda sagatavošana var radīt zināmas šaubas par tā vispārējo tehnisko stāvokli –vai ar uzlabotu ārējo izskatu netiek noslēpti lielāki bojājumi. Ja traktoram ir nopietni bojājumi, jāizvērtē, cik lieli līdzekļi būs vajadzīgi, lai to savestu darba kārtībā.

Traktora tehniskā stāvokļa pārbaudi ieteicams sākt ar motoru.

Motora tehnisko stāvokli raksturo tā iedarbināšanas vieglums. Siltā laikā dīzeļmotoram jāsāk darboties 2–3 minūšu laikā, bet aukstā laikā apmēram 5–8 minūtēs. Ja iedarbināšanai vajadzīgs ilgāks laiks, tas nozīmē, ka pazemināta kompresija, bojāta degvielas padeve vai iedarbināšanas iekārta. Ievērojiet, vai motors pārbaudei nav uzsildīts iepriekš, jo silts motors, kā zināms, parasti iedarbināms vieglāk.

Iedarbinot jācenšas saklausīt, vai visi motora cilindri sāk darboties vienlaikus. Jācenšas arī saklausīt, vai motora darbā nav dzirdami neraksturīgi trokšņi. Pēc iedarbināšanas siltā laikā motoram 5–8 minūtēs jāsasniedz normālais temperatūras režīms. To aptuveni var noteikt pēc dūmošanas beigšanās. Pēc iedarbināšanas motors parasti pārstāj dūmot, kad sasniegti 50–60 oC. Ja iesildīšanas laiks ir ilgāks, parasti bojāta dzesēšanas sistēma.

Kad motors iesildīts, pārbauda visu traktora mēraparātu rādījumus. Ja iesildītam motoram dūmošana turpinās, tad tā ir pirmā pazīme, ka tas nav labā tehniskā kārtībā. Pēc dūmošanas intensitātes un dūmu krāsas var noteikt iespējamos defektus un kļūmes.

Melnas atgāzes norāda uz nepilnīgu degvielas sadegšanu, kam par iemeslu var būt:

ü      defekti sprauslās, visbiežāk nepietiekams degvielas izsmidzināšanas spiediens;

ü      izdilušas augstspiediena sūkņa sekcijas;

ü      aizsērējis gaisa filtrs;

ü      nepareizi noregulēts degvielas iesmidzināšanas moments.

Zilas atgāzes norāda, ka pastiprināti izdeg eļļa, tātad defekts meklējams izdilušos vai iekoksējušos virzuļa gredzenos. Var būt arī izdiluši cilindri. Par virzuļa–cilindra grupas izdilumu papildus var pārliecināties pēc atgāzu noplūdes motora karterī, ko redz pa eļļas iepildes atveri, ja noņemts vāciņš.

Pelēki baltas atgāzes norāda uz traucētu, nepilnīgu degvielas degšanu, kam par iemeslu var būt spiediens kompresijas gājiena beigās vai nekvalitatīvi sagatavots degmaisījums.

Gaiši balti dūmi – tam par iemeslu var būt dzesēšanas šķidruma iekļūšana degkamerā.

Motora tehnisko stāvokli, protams, vislabāk raksturo tā attīstītā jauda. Jaudas noteikšanai bez speciālām iekārtām un ierīcēm izmanto vienkāršu pārbaudes paņēmienu. Četrcilindru iesildītam motoram, ko darbina ar pilnu degvielas padevi, pēc kārtas pārtrauc degvielas padevi sprauslām, atslēdz trīs cilindrus un vēro, vai tas spēj darboties ar vienu cilindru. Tā pēc kārtas pārbauda visus četrus cilindrus. Ja motora visi cilindri strādā viencilindra režīmā, motoram jaudas pazeminājums nav lielāks par 15–20% nominālās jaudas, un tā tehniskais stāvoklis apmierinošs. Ja motors darbā ar vienu cilindru slāpst, šā cilindra jauda zemāka par 80–85% nominālās jaudas, un tam ir kāds būtisks tehnisks traucējums.

Eļļas nodegums karterīMotora tehnisko stāvokli raksturo arī eļļas nodegums karterī, kam dienā nevajadzētu būt lielākam par 2–3% no pamatdegvielas dienas izlietojuma.

Pēc motora aptuveni var spriest arī par pārējiem traktora mezgliem. Tomēr traktora sajūgu, pārnesumkārbu, ritošo un vadīšanas iekārtu, kā arī hidraulisko uzkares sistēmu vislabāk pārbaudīt gaitā, veicot pārbaudes braucienus.

Riepu nolietojumsPar traktora iepriekšējo izmantošanu var spriest arī pēc tā riepu nolietojuma. Vienmērīgi nodilušas riepas ir traktoriem, kas pamatā strādājuši lauku darbos. Nevienmērīgs riepu dilums ir transportdarbos izmantotiem traktoriem, kas braukuši pa cietu ceļa segumu.

Tā, rūpīgi vērojot un pārbaudot, var iegūt samērā ticamu priekšstatu par traktora kopējo tehnisko stāvokli, par nepieciešamajiem līdzekļiem tā remontam un turpmāko iespējamo darba laiku. Ja ievērosiet šos padomus, var cerēt, ka jūsu lēmums būs pamatots un pareizs.

Autors: ‘Jānis Tupiņš, Dr. sc. ing., LLU Spēkratu institūts’

Kā nopirkt labu lietotu traktoru

Katrā zemnieku saimniecībā var pienākt brīdis, kad jālemj, ko darīt, jo vecais darba biedrs traktors vairs nespēj veikt savas funkcijas. Iespējas, protams, var būt vairākas. Viena – tas jāremontē, jāsaved kārtībā, atjaunojot darba sparu. Šī iespēja daudziem zemniekiem labi zināma, jo ne vienu gadu vien pamīšus traktors remontēts un ar to strādāts. Taču var gadīties, ka jāiegulda daudz darba un prāvi līdzekļi, lai veco vilcēju sagatavotu jaunajai darbu sezonai.

Autors: ’Jānis Tupiņš, Dr. sc. ing., LLU Spēkratu institūts’ Lasīts: (8431)